Gribēt kļūt par labu vadītāju

IMG_2531

Pirms neilga laika es lasīju kādu rakstu par pieaugušo izglītību pasaulē. Rakstā gana bieži bija pieminēts izglītības vidē tik saprotamais vārds Literacy (Eng.) – rakstpratība. Ja skatāmies Wikipēdijā, tad varēsim tajā lasīt:”Literacy is the ability to read and write one’s own name and further for knowledge and interest, write coherently, and think critically about the written word.”. Nu jau saraksts papildinājies ar “technological literacy, mathematical literacy, visual literacy…”. Lasot rakstu, es aizdomājos – bet kā ar Vadīšanas literacy? Vai arī uz prasmi vadīt cilvēkus varētu attiecināt literacy? Uzdrošinos to darīt un savā ikdienas darbā ar vadītājiem meklēju atbildes – kas varētu būt vadīšanas literacy. Šobrīd mans saraksts kompetencēm ir šāds:
Sevis apzināšanās un Pašregulācija;
Empātija un Tolerance;
Kritiskā domāšana;
Pašmotivācija un citu motivēšana;
Komandas veidošana un vadīšana;
Mērķu izvirzīšana un to sasniegšana;
Citu attīstīšana;
Pašmācīšanās.

Lai vadītājs pietuvotos savas vadītprasmes literacy, jāsāk ar vienu vienkāršu lietu: gribēt kļūt par labu vadītāju. Pamanu vērtīgu tendenci – arvien vairāk vadītāju to apzināti grib.

Par sākumu

Image

Kas to zina, kā tas būs? Sākums nozīmē sastapties ar vēl nebijušo. Vai arī jau zināmajā iepīt jaunas lietas. Sākums nozīmē mācīties ko jaunu, varbūt sastapties ar “Man nesanāk!”, varbūt sastapties ar veiksmi, varbūt ar mazliet cīņu ar sevi. Sākums nozīmē drosmi domāt par nākotni, par to – kā iecerētais izskatīsies pēc laika. Tas nozīmē drosmi sastapties ar kļūdām, ar atkal jaunu mācīšanos. Tas nozīmē gatavību mainīties pa ceļam. Tas nozīmē jaunas sastapšanās, jaunus ceļojumus attiecībās, sevis iepazīšanā, profesionālajās gaitās. Dažreiz tās būs jaunas krustceles. Un jauni lēmumi. Ik brīdis ir kaut kā sākums. Ik doma ir kaut kā jauna sākums. Ik uzdrošināšanās ir kaut kā jauna sākums.

Hmm… Vai tad ir iespēja palikt vecajā? Mēs uz sava vecā divriteņa bagāžnieka vedam mazu, mīļu, rozā sapņu čemodāniņu, kam nolupuši stūri, kur iekšā mums tikt vērtīgas domas, cerības, gaidas. Sākums ir – atvērt savu čemodāniņu, celtā ārā to, kam šodien jāsāk dzīvot. Citādi jau nebūs vietas jauniem sākumiem.