Vai mūsu skolotāji mainās?

Pēc trīs mēnešiem Kataras galvaspilsētā Dohā notiks kārtējais, nu jau piektais, Pasaules izglītības inovāciju sammits WISE, World Innovation Summit for Education. Es piedalījos 2.WISE sammitā, turpmākos divus vēroju tiešsaistē, bet šogad atkal ceru to piedzīvot klātienē. Pēc atgriešanās no 2.sammita gana daudz viesojos skolās, kur dalījos atziņās par to, kā mainās izglītības pasaule. Domājot par šī gada sammitu, ielūkojos savās toreizējās publikācijās – vai ir notikusi kāda attīstības dinamika Latvijas skolotāju/izglītotāju domāšanā un attieksmēs?

No 2010.gada WISE kā ceļamaizi paņēmu sev līdzi pārdomas: Kādam jābūt skolotājam, lai viņš palīdzētu izaugt 21.gadsimta cilvēkam – gatavam sastapties ar pasaules dinamiku un ekonomikas attīstību? Kā mācīt, lai darba tirgū ienāktu cilvēks PROTOŠS MĀCĪTIES. Mums ir vajadzīgi skolotāji, kuri var nodrošināt izglītības kvalitāti. Mums nevajag skolotājus, kas māca, mums vajag skolotājus, kas iedvesmo. Skolotājs un mācāmais ir partneri, viņš ir „rīks” cilvēkam, kurš mācās – skolotājs palīdz mācīties un iegūt zināšanas/prasmes. Skolotājs, kurš prot mācīt caur dilemmu un paradigmu risināšanu, veido uz zinātni balstītu cilvēku attīstību. Skolotājs, kurš prot mācīt līderību, prot izmantot mentoringa un treniņa pieeju, lai zināšanas nodotu cauri paaudzēm.

Pēdējos trīs gadus esmu sadarbojusies ar skolu vadītājiem, palīdzot viņiem izprast vienkāršās un reizē sarežģītās lietas skolas kā organizācijas vadīšanā. Man ir prieks vērot skolu vadītāju vēlmi (vismaz pirmos iedīgļus) savu skolu veidot kā vidi, kurā var izaugt ekonomiski un sociāli aktīvs cilvēks. Tā ir pozitīvā dinamika. Un tajā pašā laikā ar patiesām bažām vēroju skolotājus, vēl stipri iestrēgušus pagātnē, vāji/nemaz protošus svešvalodas, vāji/nemaz  lietojošus tehnoloģijas, vāji/nemaz gatavus augt līdzi gadsimtam, vāji/nemaz gatavus pārmaiņām, vāji/nemaz darba tirgu zinošus, vāji/nemaz ekonomiku izprotošus, ar vāju kritiskās domāšanas prasmi. Tā ir iestrēgusī dinamika. 

Šoruden atkal lūkošu pēc WISE sarkanā pavediena, kuru aiznest līdz mūsu skolām un skolotājiem. Varbūt vēl pēc pāris gadiem es atskatīšos uz 2013.gadu un ieraudzīšu, ka – jā! – arī mūsu izglītībā skolotājs nozīmīgi mainās, prasmīgi savienojot mūsdienīgo ar klasiskām tradīcijām. Kā Katarā. Un rezultātā darba tirgū ienāk jaunietis PROTOŠS MĀCĪTIES – darbu, dzīvi, cilvēkus, attiecības, kontekstus.

 

Foto no mana personīgā arhīva.Katarā sadzīvo modernais ar tradicionālo – gan izglītībā, gan ikdienā.ImageImage

Par sākumu

Kas to zina, kā tas būs? Sākums nozīmē sastapties ar vēl nebijušo. Vai arī jau zināmajā iepīt jaunas lietas. Sākums nozīmē mācīties ko jaunu, varbūt sastapties ar “Man nesanāk!”, varbūt sastapties ar veiksmi, varbūt ar mazliet cīņu ar sevi. Sākums nozīmē drosmi domāt par nākotni, par to – kā iecerētais izskatīsies pēc laika. Tas nozīmē drosmi sastapties ar kļūdām, ar atkal jaunu mācīšanos. Tas nozīmē gatavību mainīties pa ceļam. Tas nozīmē jaunas sastapšanās, jaunus ceļojumus attiecībās, sevis iepazīšanā, profesionālajās gaitās. Dažreiz tās būs jaunas krustceles. Un jauni lēmumi. Ik brīdis ir kaut kā sākums. Ik doma ir kaut kā jauna sākums. Ik uzdrošināšanās ir kaut kā jauna sākums. 

Hmm… Vai tad ir iespēja palikt vecajā? Mēs uz sava vecā divriteņa bagāžnieka vedam mazu, mīļu, rozā sapņu čemodāniņu, kam nolupuši stūri, kur iekšā mums tikt vērtīgas domas, cerības, gaidas. Sākums ir – atvērt savu čemodāniņu, celtā ārā to, kam šodien jāsāk dzīvot. Citādi jau nebūs vietas jauniem sākumiem.Image